“Viņi ēd to, kam pietiek naudas” jeb ko gatavot ēst ja vīrs pārtikai mēnesī izsniedz vien 300 eiro

Dzīve mēdz piespēlēt dažādus scenārijus, un ne vienmēr tie ir saistīti ar pārpilnību. Dažkārt mērķis ir skaidrs – sakrāt pirmajai iemaksai, ātrāk tikt vaļā no kredītsaistībām vai vienkārši iemācīties disciplīnu

Mana draudzene nonāca situācijā, kurā ģimenes budžets tika stingri ierobežots: vīrs pārtikas tēriņiem noteica precīzu limitu – 10 eiro dienā jeb apaļus 300 eiro mēnesī trīs cilvēku ģimenei. Sākumā tas šķita kā neiespējamā misija, īpaši redzot, kā cenas Latvijas lielveikalos turpina savu augšupeju. Tomēr pēc pirmajām nedēļām kļuva skaidrs – ja vien pieiet procesam ar matemātisku precizitāti un radošumu pie plīts, iztikt var ne tikai sātīgi, bet pat garšīgi.

Šajā rakstā esmu apkopojusi viņas reālo pieredzi un manus novērojumus par to, kā “izvilkt” mēnesi, nesabojājot garastāvokli, kad maciņa saturs diktē savus noteikumus. Šie nav tikai padomi par lētāko putraimu pirkšanu; tā ir stratēģija, kā plānot, meklēt akcijas un gatavot tā, lai katrs cents tiktu izmantots lietderīgi. Padomi, kā ietaupīt uz pārtiku. Mēs ēdam savus dārzeņus no dārza: kartupeļus, burkānus, sīpolus, pat kāpostus līdz ziemas vidum. Man saldētavā gandrīz visam gadam ir sagatavoti zaļumi, tomāti, paprika, ogas – upenes, dzērvenes, zemenes, avenes. Ejam sēņot, braucam makšķerēt.

Medu, ābolus atvedam no vīramātes. Sanāk, ka ēdam daudz produktu, par kuriem neesam maksājuši lielveikalā vai tirgū, un aprēķināt ēdienu pašizmaksu ir sarežģīti – vienīgi, ja ņem aptuvenas cenas no Rimi vai Maximas mājaslapām. Tieši tāpēc vienmēr atzīstos, ka tērējam ēdienam nevis astronomiskas summas, bet ēdam labi un daudzveidīgi, pateicoties savām siltumnīcām, dobēm un ciemakukuļiem no laukiem no vecākiem.

Turpretim mana draudzene Līga dzīvo pilsētā, viņai nav lauku radinieku un draugu, kas atdotu kartupeļus maisiem, bet taupības dēļ, lai laikā nomaksātu auto kredītu, ģimene stipri samazināja tēriņus pārtikai. Un vīrs Jānis izsniedz tieši 10 eiro dienā ēdienam. Es arī taupu, bet ne tik ļoti. Par 10 eiro varu pagatavot vienas svētdienas pusdienas un neteikšu, ka esmu izšķērdētāja. Bet svešas ģimenes kārtībā nav jājaucas – ja viņi pārtiek par konkrētu summu, tātad tam ir iemesli.

Protams, nevarēju neiztaujāt draudzeni, ar kuru sen nebijām redzējušās, par viņas ēdienkartes sastādīšanas veidu, uzzināt, ko viņi ēd un cik reizes dienā; pievienoju stāstu. Summāri mēnesī tēriņi iekļaujas 300–350 eiro robežās 3 cilvēku ģimenei (2 pieaugušie un bērns), ideāli iekļauties plānos ne vienmēr izdodas, un produkti netiek iepirkti katru dienu, bet aptuveni reizi nedēļā. No šejienes rodas nepieciešamība sastādīt precīzu ēdienkarti, no kuras atkāpes nav paredzētas.

Lūdzu neizteikt rupjas piezīmes par jums personīgi nepazīstamu cilvēku uzturu – viņi ēd to, kam pietiek naudas. Un viņi tomēr ēd diezgan labi. Saukt par nabadziņiem nav vajadzības, neviens nezina, kā vēl mēs paši visi dzīvosim tālāk. Mēs pagaidām ēdam labāk, nestrīdos – papildus iepriekš minētajam ēdienam es katru nedēļu pērku produktus par 130–150 eiro; ar 90, kā agrāk, vairs nepietiek. Dzīve ir gara un raiba, nezinām, kā kuram vēl ievirzīsies. Tāpēc – bez apvainojumiem; ģimenē strādā gan sieva, gan vīrs, bet ir spiesti maksāt kredītu.

Padomi taupīšanai uz pārtiku

Draudzene atļāva man uzrakstīt rakstu pēc viņas vārdiem, viņai nav ko slēpt, tāpēc īsi atstāstīšu galvenās uztura nianses un uzskaitīšu pieminētos padomus. Kāpēc esmu pārliecināta, ka gandrīz visiem tie ir zināmi – tomēr daudziem nākas kaut nedaudz, bet ietaupīt. Algas nekādi netiek līdzi cenu kāpumam lielveikalos, pat ar pensijām – nu, paaugstinās tās aprīlī par kādu procentu, bet cenas tūlīt pat uzskries vēl augstāk. Nevar paspēt. Kas jādara:

1.skaitīt (labāk pierakstot) visus izdevumus par ēdienu, pārbaudot bilanci, ja nevēlaties pēkšņi pārsniegt “limitu”, kad līdz algas dienai vēl palikusi nedēļa;

2.kļūt par “akciju mednieku”, proti, pirkt visu par akcijām un ar atlaidēm (bet vēlams svaigu un garšīgāku, lai gan atrast ko tādu ir gandrīz neiespējami);

3.nepirkt ātri bojājošos ēdienu, “kartona” desas un “gumijas” pelmeņus – paēst no tiem nevarēs, tā ir naudas izmešana vējā;

4.stāvēt pie plīts, visu gatavot pašai, aizmirst par kafejnīcām, ēdnīcām un pusdienām ārpus mājas;

5.likt uzsvaru uz zupām, putraimu piedevām, kartupeļiem un sezonas dārzeņiem;

6.plānot ēdienkarti nedēļai un stingri tai sekot, bez visādiem “gribas” un “apnika”.

Kā redzat, gandrīz nekas jauns netika pateikts, viss par taupīšanas veidiem jums jau tāpat ir zināms. Ko tad šī ģimene pērk no produktiem un ko gatavo?

Lētu produktu saraksts

Sastādot ekonomisku ēdienkarti nedēļai, draudzene vispirms izpēta bukletus un lielveikalu lietotnes, kur produkti ir lētāki un kurš veikals nedēļas laikā piedāvā atlaides. Redz, ka var nopirkt kāpostus par 50 centiem kilogramā – paņem uzreiz pāris galviņas. Atrod vistas liemeņus ar atlaidi – paņem uzreiz trīs.

Viņa rēķina tā: pie ierobežota līdzekļu daudzuma, vienalga, kādu iemeslu dēļ, uzturam jābūt nedārgan, garšīgam, laika ziņā neietilpīgam un, ja ne veselīgam, tad vismaz tādam, kas nenodara īpašu kaitējumu. Dārgus dzērienus pirkt ir aizliegts. Te ietilpst sulas pakās, gāzētie ūdeņi, limonādes, kafija, kakao. Ģimenē dzer ūdeni no filtra krūzes un tēju. Viss. Ar vienu lielu tējas paku pietiek ilgam laikam, gandrīz mēnesim. Aromātam pievieno kaltētas upenes vai mētru. Pienu pērk galvenokārt putrām. Ar cukuru neaizraujas.

Lēto produktu saraksts ir diezgan īss, bet ietver dārzeņus, putraimus, gaļu un piena produktus: griķi, auzu pārslas, prosa,  kartupeļi, makaroni un nūdeles zupai, olas, vesela vista, cūkas kauliņi zupai, zivis – lētās reņģes vai brētliņas, sezonas dārzeņi, rupjmaize, bērnam – āboli un banāni (2-3 gabali nedēļā), augu eļļa, milti, baranciņas vai sausiņi pie tējas, tēja, buljona kubiņi, raugs, piens ar 1,5% tauku saturu, kefīrs, cukurs, sāls.

Tas, kas uzskaitīts, ir bāze – lētākais no veselīga un sātīga uztura. Reizēm tiek nopirkta baltmaize vai iebiezinātais piens. Viens noteikums ir neapstrīdams – atteikšanās no produktu pirkšanas, kuru cena pārsniedz 10 eiro par kg. Rieksti, garneles, laba zivs, liellopa gaļa – tas nav ēdiens taupīšanai, bet gan svētkiem.

Ēdienkarte par 10 eiro dienā

Ko tad var pagatavot lēti? Daudz dažādu ēdienu, sākot ar zupām, sacepumiem, putrām un beidzot ar pankūkām un pīrāgiem. Pirmajam ēdienam nav sarežģīti uzvārīt zupu ar mājas nūdelēm no vistas zupas komplekta. Otrajam no tās pašas vistas gaļas, kas nogriezta no liemeņa, var pagatavot malto gaļu, pievienot tomātu mērci un garšvielas, mazliet pasautēt un pievienot makaronus. Uztaisīt kāpostu un burkānu salātus vai pasniegt skābētus kāpostus. Var pagatavot biešu salātus ar ķiplokiem un eļļu. Desertā – ābolu plātsmaize. Tas izmaksās lētāk par 15 eiro, un ēdiena pietiks 2 dienām. Pirmajā var pagatavot boršču vai kādu citu zupiņu. Vakariņās var uztaisīt slinkos vareņus vai omleti.

Piemēram, dienas ēdienkarte: Vistas zupa ar nūdelēm. Cepta heka fileja cepeškrāsnī ar kartupeļu biezeni. Kāpostu un burkānu salāti. Pankūkas.

Draudzene man atsūtīja ēdienkartes piemēru, pēc kura orientējas, izslēdzot no tā launagu. Principā tas ir tīri labs uztura variants. Ir gan putras, gan omletes, gan zupas pusdienās. Pietiekami daudz dārzeņu salātu. Patiesībā skābu kāpostu zupa uz kauliņiem, vistas zupa, omlete vai vēršacs, griķi ar vistu, rasols (bez dārgām sastāvdaļām), kartupeļu sacepums vai putraimi ar zaļajiem zirnīšiem ir diezgan lēti un sātīgi ēdieni.

Nedēļas ēdienkartes paraugs

Brokastis (Rotācija). Auzu pārslu putra ar āboliem un kanēli.
Biezpiens ar krējumu (vai pienu) un rupjmaizi.
Omlete ar sīpoliem un maizes šķēli.
Pusdienas (Gatavo 2 dienām). Pirmdiena/Otrdiena: Vistas zupa ar dārzeņiem un paštaisītām klimpām (izmantojot vistas muguras daļu un spārnus).

Trešdiena/Ceturtdiena: Sātīgs borščs (uz cūkas kauliņu bāzes) ar krējumu un rupjmaizi.
Piektdiena/Sestdiena: Frikadeļu zupa (no neliela daudzuma maltās gaļas un rīsiem).
Svētdiena: Svaigu dārzeņu un kartupeļu biezzupa.

Vakariņas
Pirmdiena: Cepti kartupeļi ar kefīru un sālītu reņģi (lēta, bet veselīga izvēle).
Otrdiena: Griķi ar vārītu/ceptu vistas gaļu un rīvētiem burkānu salātiem.
Trešdiena: Makaroni “flotes gaumē” (izmantojot atlikušo vistas gaļu vai nedaudz maltās gaļas).
Ceturtdiena: Kartupeļu sacepums ar olu un pienu.
Piektdiena: Pankūkas ar ievārījumu vai biezpienu.
Sestdiena: Plovs (izmantojot vistu, daudz burkānu un sīpolu).
Svētdiena: “Ledusskapja revīzija” – omlete vai sacepums no visa, kas palicis pāri.

Gatavošanā palīdz šādas kartītes no interneta ar sastādītiem ēdienu variantiem (es arī tādas reizēm izmantoju, tas ir ērti, iesaku). Protams, lielākai taupīšanai vajag ēst vairāk zupu, putraimu un mazāk gaļas un zivju. Tomēr tāda ēdienkarte nav sabalansēta. Jācenšas atrast līdzsvars. Kā jums patīk šāda ēdienkarte? Vai jūs ēdat līdzīgi vai daudzveidīgāk? Cik aptuveni naudas nedēļā tērējat jūs?